ESTADU HALO’OT VELÓRIU SAUDOZO DR. FRANSISCO GUTERRES LU-OLO IHA JARDIM DOS HERÓIS, MÁRTIRES DA PÁTRIA, METINARO.

26 JUÑU 2026

Estadu Timor-Leste hala’o serimónia ba velóriu ho onra militár ba Saudozo DR. FRANSISCO GUTERRES “LU-OLO” – 2023. Velóriu, Saudozo DR. FRANSISCO GUTERRES “LU-OLO”, nia isin mate Partida husi Dili akompaña ofisiál husi PNTL no F-FDTL.

Vizita Onra Antes ba simitériu, konvoi halo parajen onra ba fatin sira mak hanesan, Sede Partidu Fretilin hodi fó omenajen. Hotu tiha, kontinua kedas ba Kuarter Jerál F-FDTL, Fatuhada Hodi rekoñese nia papel nu’udar eis Komandante FALINTIL iha ai-laran.

Hafoin remata kontinua ba Palásiu Prezidensiál, Aitarak Laran Hodi fó omenajen husi órgaun soberania nian. No sai husi Palasiu PR kontinua ba Igreja Katedrál Díli hodi Selebra Misa Defuntu ba deskansa Saudozo nia klamar. Hafoin remata, Despedida iha Parlamentu Nasionál atu deputadu no povu fó adeus ikus ba eis Prezidente Parlamentu dahuluk, 2001-2007.

Konvoi akompaña husi povu barak to’o Jardim dos Heróis, Mártires da Pátria, Metinaro Mate isin to’o iha simitériu tuku 15:25. Saudozo nia naran kompletu Francisco Guterres, no Naran Funu nian, Lú-Olo Moris 7 Setembru 1954, Postu Administrativu Ossu, Munisípiu Viqueque.

Maktoban Saudozo DR. FRANSISCO GUTERRES “LU-OLO” Eis Prezidente Repúblika Demokrátika Timor-Leste, 4º Prezidente, Saudozo Lú-Olo husik eransa nu’udar ema ai-laran nian ida ne’ebé sa’e to’o Palásiu Prezidensiál, maibé ninia laran nafatin besik ba povu. Nia dedikasaun ba luta ukun rasik-an no nia esforsu atu halibur Timor-oan sei sai parte ba istória nasionál.

Serimónia Finál iha Metinaro

Antes hatun ba rai-kuak, programa inklui Leitura Biografia Saudozo nian, no Poesia husi Oan kiak ba Aman Maktoban Serimónia entrega Arma Históriku husi tempu funu ba Eis Komandante F-FDTL, Jeneral Taur Matan Ruak, no kontinua Hatun isin mate ba rai-kuak husi membru F-FDTL no akompaña ho Fogu de Honra no Tiru Kainaun.

Serimónia funebre remata ho tau aifunan husi entidades importante sira husi orgaun soberanu estadu nian no públiku, nudar jestu domin nian ba maktoban